Sirds sūtra

Lūkojoties patiesajā realitātē un īstenojot dziļās gudrības pilnību,
apgaismibas būtne Avalokitešvara skaidri saskata,
ka visas piecas kaislības ir ilūzija, tā pārvarot ciešanas un ļaunumu.
Kaislības neatšķiras no ilūzijām, ilūzijas no kaislībām.
Kaislības ir ilūzijas, ilūzijas ir kaislības.
Un tāpat arī uztvere, priekšstati, rosība un samaņa (ir ilūzijas).
Visas šīs parādības ir tukši tēli.
Tās nerodas un neizzūd, neaptraipās un nekļūst tīras, nevairojas un nemazinās.
Tāpēc tukšumā nav ne kaislību, ne uztveres, ne priekšstatu, ne rosības, ne arī samaņas.
Nav ne acu, ne ausu, ne deguna, ne mēles, ne ķermeņa un nav arī apziņas par tiem.
Tur nav krāsu, skaņu, smaržu, garšu un taustes objektu.
Tikai caur bezskatu pasauli var nokļūt bezsamaņas pasaulē un arī bezskaidrības un bez-neskaidrības pasaulē.
Kad tās ir izsmeltas, tad (nāk) dzīvība un nāve.
Kad tās ir izsmeltas, tad (nāk) ciešanu cēloņu izzināšanas un izbeigšanas ceļš.
Tur nav zinību un nav to iegūšanas, jo nav itin nekā, kur kaut ko gūt.
Tāpēc visas apgaismības būtnes balstās uz gudrības pilnību.
Tāpēc garam nav šķēršļu. Un, ja nav šķeršļu, tad nav arī baiļu.
Tālu prom no ačgārnajām ilūzijām, galīgajā nirvānas brīvestībā
visu trīs laiku budas balstās uz gudrības pilnību un sasniedz īsteno apgaismību.
(Tāpēc) šī ir lielo svēto mantra, lielo viedo mantra, viscēlākā un visvispārākā.
Īstenībā tā nav tukša, tāpēc to sauc par gudrības pilnības mantru.
Šī mantra skan šādi: "Gāte gāte para gāte para sam gāte bodi svāhā."